Eiropas brīvprārīgais darbs (EBD jeb EVS) ir viena no Eiropas solidaritātes korpusa programmām, kas ir brīnišķīga iespēja jauniešiem doties uz kādu tālāku vai tuvāku Eiropas valsti, lai apgūtu jaunas prasmes, kultūru, mazliet valodu, un galu galā – iepazītu sevi citā gaismā. Biedrība “Bērnu un jauniešu mūzikas klubs” arī jau gadiem piedalās EBD programmā – esam uzņēmuši vairāk kā 10 brīvprātīgos ilgtermiņa projektos, un ap 30 – īsā termiņa projektos. Tāpat ik pa laikam atrodas kāds drosminieks, kas vēlas no Latvijas doties EBD, un BJMK var palīdzēt visu noorganizēt. Tā nu, atsaucoties uz franču nevalstsikās oganizācijas aicinājumu, pagājušā gada rudenī uz Francijas dienvidiem savā EBD piedzīvojumā ir devusies Grēta. Te neliels ieskats Grētas brīvprātīgā darba projekā “Rīkojies pilsētas kultūras labā!” (Project number:2020-2-FR02-ESC11-017714Project title:Agissons pour les cultures urbaines !)
“Pats sākums. Protams jāsāk ar tūristu bildi. Teikšu, ka man ir paveicies ar pilsētu. Lai gan tā ir neliela, bet skaista gan, un vēsture visapkārt. Ar laiku esmu pieradusi pie savas pilsētas Nîmes, bet neļauju sev aizmirst to prieku, kā jutos staigājot pirmo reizi pa mazajām un lielajām ielām un noelšoties uz katra skaistā stūra. ”
“Vadam skolēniem stundas par Ziemassvētkiem un to tradīcijām dažādās Eiropas valstīs. Pat dziedājām kopā grupas Līvi dziesmu “Eglīte Smaržo un Mirdz”. Nekad neesmu sevi redzējusi kā skolotāju vai darbā ar bērniem, bet šī pieredze mani patīkami pārsteidza. Nav tik traki, enerģiju gan paņem.”
“Pati gan fiziski neiedalos, bet asistēju jauniešu parkour un break dance nodarbības. Kādus salto un trikus viņi šeit taisa esot +/- 14-16 gadus veci… cepuri nost. Diemžēl ar Covid ierobežojumiem, tagad šīs nodarbības ir atceltas. Ja man nebūtu bail salauzt sprandu, noteikti mēģinātu es arī.”
“Ceļojam pa lielākām un mazākām dienvid Francijas pilsētiņām ik pa laikam. Un protams būšana kopā. Mēs iepazināmies caur organizāciju “Maison de l’Europe”, kas mūs visu vieno. Būt prom no mājām un vēl pandēmijas laikā, kad visas publiskas izklaides vietas ir ciet, ir grūti, bet dzīve turpinās, meklējam citus veidus kā izklaidēties, kā sajust Franciju un vienkārši priecāties. ”
